20. gadsimta sākumu franču mākslā iezīmēja interese par ļauno. Absinta tēma ir atrodama daudzu mākslinieku darbos. Pablo Pikaso nebija izņēmums, un 1901. gadā viņš izveidoja gleznu "Meitene ar absintu", kas šodien nezaudē savu popularitāti.
Absinta tēma mākslinieku darbos
Absints 20. gadsimta sākumā frančiem kļūst par sava veida fetišu. Pastāv viedoklis, ka cilvēks, kurš kļuvis atkarīgs no šī dzēriena, ne tikai cieš no alkoholisma, bet tam ir noteikta cildena alkoholisma forma. Absints ne tikai apreibina, bet arī iedzer dzērāju fantāziju un halucināciju pasaulē.
Tomēr Pikaso glezna "Meitene ar absintu" ir pilna ar īpašu drāmu, jo varones hipertrofētā roka ir pārsteidzoša, it kā mēģinātu sevi apskaut ar to. Var redzēt, ka sieviete par kaut ko domā, viņas skatiens ir vērsts tālumā. Daudzi mākslas kritiķi brīnījās: kāda ir Pikaso varone, kas sēž ar glāzi reibinoša absinta.
Kādu sievieti Pikaso attēloja?
Visticamāk, sieviete ir vientuļa, viņa nesteidzas nekur iet un bieži dodas uz nelielu franču kafejnīcu, lai pasēdētu viena un atcerētos. Skatītāju piesaista sievietes skatiens - dziļš un pārdomāts. Protams, viņa domā par to, cik bezmērķīgi un viduvēji rit viņas dzīve, jo vienīgais prieks ir glāze vērmeles liķiera (kā viņi sauca absintu).
Varbūt sieviete, atceroties savu jaunību, mēģina saprast, kāpēc tieši viņa ieguva tik bez prieka, grūtu dzīvi, jo apkārt ir tik daudz veiksmīgu cilvēku, kuri dzīvo citādi, pilnīgi savādāk. Viņas lūpās sastinga smaids, kas nebija ļaunprātīgs, drīzāk arī ar skumjas piejaukumu acu tonī. Smaids un acis palīdz skatītājam saprast, kas notiek ar sievieti, kas notiek viņas galvā un, iespējams, arī viņas dvēselē.
Varones acis ir pusaizvērtas, un pleci ir nolaisti. Šķiet, ka viņa cenšas sevi noturēt ar rokām, lai neceltos un nekliedētu visai pasaulei par savu vientulību un būšanas prieku.
Likteņa traģēdijas izjūta, Pikaso panāk ar attēlā dominējošās brūnzilās paletes palīdzību. Mākslinieks skaidri liek skatītājam saprast, ka nav izejas, ka sieviete vairs neko nevar. Reiz viņas dzīve gāja pa vienmuļu slidenu ceļu, un viss, izejas nav. Protams, tajā Parīzes kafejnīcā tas ir mājīgi un jautri, bet sieviete to visu nepamana. Viņas galvā ir daudz jautājumu, uz kuriem neviens nevar viņai atbildēt. Un viņa pati bija pilnīgi apmaldījusies.
Absinta tēmu viņu darbā skāra arī Tulūza Latreka, Degas uc. 20. gadsimta sākumā absintu bija aizliegts lietot kā dzērienu ar narkotisku iedarbību. Bet pat absints nespēj novērst Pikaso varoni no domāšanas par viņas grūto likteni. Pretējā gadījumā attēla nosaukumu var tulkot kā "Absinta dzērājs". Gleznu nopirka krievu filantrops Sergejs Ivanovičs Ščukins. Pēc kara "Sieviete ar absintu" nonāca Ermitāžā.
