Antarktīdu, pēdējo no eiropiešu atklātajiem kontinentiem, tā nosauca krievu navigatori Tadejs Belinghauzens un Mihails Lazarevs. Varētu likties, ka kontinentu varētu saukt par Ledus Zemi vai Saldētiem Daliem, kāpēc tam ir tāds neslāvisks nosaukums?
Instrukcijas
1. solis
Ir vērts atzīmēt, ka jau pirms šī ledus kontinenta atklāšanas zinātnieki izvirzīja pieņēmumus par tā pastāvēšanu. Bet bieži vien šis nezināmais kontinents tika vai nu pārstāvēts kā Austrālijas daļa, vai arī apvienots ar Dienvidameriku. Kad Krievijas 1820. gada ekspedīcijas laikā tika apstiprināti minējumi par tās pastāvēšanu, šī tālā zeme pie dienvidpola tika nosaukta par Antarktīdu. Tad laika gaitā šis vārds tika pārveidots par mums pazīstamāku - Antarktīdu, kāpēc, šodien mēs varam tikai minēt, bet pastāv pieņēmums par līdzību ar nogrimušo Atlantīdu, sava veida vārdu spēli.
2. solis
Nav grūti saprast, kāpēc Antarktīdas pirmais vārds ir Antarktīda. Šim vārdam ir grieķu saknes. Tās pirmā daļa ir "anti", tas ir, "pretēja". Vārda otrā puse izskaidro opozīciju - Arktiku, Zemes reģionu Ziemeļpolā, kuru cilvēce pazīst jau sen. Tieši šo ģeogrāfisko vienību polaritāte izskaidro, kāpēc citas nosaukumam vienkārši tika pievienots prefikss, vārdam piešķirot pretēju nozīmi.
3. solis
Kas attiecas uz nosaukumu "Arktika", tas ir arī grieķu izcelsmes. "Arktos" tulkojumā no viņa ir lācis. Var pieņemt, ka polārās zemes un ledus Ziemeļpolā tika vienkārši saukti par "lācīgiem". Un tas nav bez pamata, jo tur sastopami polārlāči. Bet ir vēl viena vārda "Arktika" izcelsmes versija. Fakts ir tāds, ka Polārā zvaigzne, kas ir daļa no Ursa Major zvaigznāja, dienas Zemes rotācijas laikā praktiski nekustās. To vienmēr izmantoja kā atskaites punktu. Un tā kā tas atrodas virs ziemeļpola, tad visas polārās zemes sauca par Arktiku, tas ir, zem lāča. Lai arī kāda būtu vārda "Antarktīda" etimoloģija, nozīme paliek - dienvidpolā lāči nav sastopami.