Teroristu uzbrukums ir tādu darbību veikšana, kuru mērķis ir iebiedēt iedzīvotājus un radīt masveida nāves draudus, kā arī nodarīt postījumus vai citas tikpat smagas sekas. Terorisma mērķis ir ietekmēt starptautisko organizāciju vai iestāžu lēmumu pieņemšanu.
Pēc Eiropas Padomes Konvencijas par teroristu aktu novēršanu ratifikācijas pieņemšanas 2006. gada 27. jūlijā Krievijas Federācijas kriminālkodeksā parādījās jauna terorisma definīcija. Pašlaik terora akts tiek uzskatīts par darbību, kas vērsta pret valsti, kuras mērķis ir izdarīt spiedienu uz vēlamā lēmuma pieņemšanu. Tieši tāda pati definīcija tiek dota starptautiskajam terorismam.
Teroristu uzbrukumu var izdarīt viena persona vai personu grupa, aiz kuras stāv kāda politiskā organizācija. Teroristu uzbrukumu mērķi var būt dažādi. Nacionālistiska ir noteiktu darbību veikšana, kuru mērķis ir valsts atbrīvošanās vai separātistu mērķi.
Reliģisks terorakts ir cīņa starp dažādu reliģiju piekritējiem. Uzbrukuma mērķis ir graut valdību un nodibināt reliģisko autoritāti. Jaunākais piemērs ir islāmistu terorisms.
Teroristu uzbrukumi, kuru mērķis ir mainīt valsts iekšējo politisko vai ekonomisko sistēmu, pievērst sabiedrības uzmanību tai vai citai problēmai, ir sociāla vai ideoloģiska rakstura. Anarhistiskā, sociālistiski revolucionārā, fašistiskā, kreisā spārna Eiropas un ekoloģiskā terora piemēri kalpo kā revolucionārs terorakts.
Opozīcijas terorakts ir darbības, kas vērstas pret pašreizējās valdības lēmumiem.
Valdībai ir pienākums veikt visus pasākumus terorisma apkarošanai un stabilas situācijas uzturēšanai valstī. Bet daudzās valstīs notiek valsts terora akti, kuru mērķis ir atbalstīt teroristu grupas citās valstīs, iebiedējot iedzīvotājus atbalstīt valdošo režīmu.
Teroristu uzbrukumu novēršanai tiek izmantotas progresīvas metodes, kurās valdība veic daļējas piekāpšanās vai konservatīvas - bezierunu teroristu iznīcināšanu.
