Definējot sevi kā cilvēku, katrs pats nosaka dzīves prioritātes. Tie ir atkarīgi no audzināšanas, tieksmēm un vides. Savukārt dzīves vērtību izvēle nosaka cilvēka darbības veidu un apjomu.
Vārds "prioritāte" tiek tulkots no latīņu valodas kā "pirmais, galvenais vai vecākais". Tieši prioritātes nosaka jebkuras darbības mērķus un uzdevumus. Prioritārais kustības virziens, prioritārās morālās vērtības un intereses palīdz cilvēkam apzināties sevi šajā pasaulē.
Prioritātes kā izvēles pamats
Cilvēka dzīve vienmēr balstās uz izvēles likumu. Sākot no sīkumiem un beidzot ar filozofiskām teorijām, cilvēki izvēlas, kā un uz kā viņi būvēs savu likteni. Iespēju daudzveidība mūsdienu cilvēkam rada ilūziju, ka ir atļauts viss, kas nav aizliegts.
Patiesībā, izvēloties konkrētu darbību, darbu vai dzīves partneri, cilvēki atsakās no daudzām citām viņu labā esošām iespējām. Tas ļauj koncentrēties uz vissvarīgāko, pēc iespējas veiksmīgāk organizēt savu personīgo un darba telpu.
Spējot atteikties no nevajadzīgām lietām par labu kaut kam vairāk, cilvēks ietaupa daudz laika un pūļu. Turklāt skaidras prioritātes ietaupa daudz nepatikšanas. Piemēram, izvēloties veselīgu dzīvesveidu, cilvēki izvairās no smēķēšanas un pārēšanās. Rezultātā viņi mazāk slimo.
Piešķirot prioritāti ģimenes vērtībām, jūs varat attālināties no haotiskām, sirdi sāpošām attiecībām un iegūt pēcnācējus. Morālās prioritātes ļauj cilvēka dvēselei attīstīties un pasargāt to no liktenīgām kļūdām.
Vissvarīgākās cilvēka prioritātes
Galvenās vērtības visos laikos bija veselība, ģimene un dzimtene. Tehnoloģiskais progress cilvēka dzīvē ienesis daudzas citas vērtības: iespēju būt veiksmīgam un turīgam, kā arī atbrīvot no iepriekš nepieciešamajiem pienākumiem.
Mainoties un piedzīvojot ekonomiskās peripetijas, sabiedrībai joprojām izdodas saglabāt pareizu prioritāšu saskaņošanu. Laipnību cilvēki joprojām vērtē kā kvalitāti, kas nosaka cilvēka būtību.
Tajā pašā laikā kultūra un reliģija no paaudzes paaudzē saglabā un nodod mūžīgo morālo prioritāšu pamatus. Atliek cerēt, ka nākamās paaudzes spēs atšķirt galveno no nesvarīgā un patieso no viltus.
Cilvēka civilizācijas vēsture glabā gaišas un tumšas lapas. Viņi apraksta to situāciju sekas, kurās veselas tautas un indivīdi izdarīja izvēli, balstoties uz pareizām un nepareizām prioritātēm. Viņu pieredze ir zinātne visiem cilvēkiem, kas šodien dzīvo uz milzīgās Zemes.
