Kalnu Karabahas Republika ir pašpasludināta un Azerbaidžānas teritorijā nav atzīta. Neskatoties uz to, tai ir valsts struktūra prezidentālas-parlamentāras republikas formā, kur prezidents un premjerministrs ir augstākās izpildvaras amatpersonas, un Nacionālā asambleja ir augstākā likumdošanas institūcija.
2012. gada 19. jūlijā NKR notika kārtējās prezidenta vēlēšanas, kurās piedalījās pašreizējais prezidents Bako Sahakjans, bijušais aizsardzības ministra vietnieks Vitālijs Balasanjans un Erevānas Agrārās universitātes Stepanakert nodaļas prorektors Arkādijs Soghomonyan.
Pēc neatzītās republikas CVK datiem savu gribu izteica 73 tūkstoši vēlētāju, 47 tūkstoši no viņiem nobalsoja par pašreizējo republikas vadītāju Bako Sahakjanu, 20 tūkstoši nobalsoja par Vitāliju Balasanjanu.
Iekšpolitiskās situācijas saasināšanās Kalnu Karabahā, kas parasti ir raksturīga postpadomju telpai, nenotika - uzvarētāju konkurenti atzina vēlēšanu rezultātus. Tomēr Vitālijs Balasanjans neapsveica jaunievēlēto prezidentu, skaidrojot to ar vairākiem pārkāpumiem vēlēšanu iecirkņos.
Dabiski, ka pasaules sabiedrība vēlēšanas neatzina par likumīgām. Neskatoties uz to, viņi nepievērsās viņiem acis, un vēlēšanu dienā Kalnu Karabahā bija vairāki starptautisko institūciju pārstāvji.
Pēc tam ASV Kongresa Armēnijas grupas līdzpriekšsēdētāji Frenks Pallone un Eds Rojs pat publiski sniedza augstu novērtējumu par vēlēšanu kvalitāti NKR.
Oficiālais Baku pieprasīja no Rietumiem vispār nepieļaut vēlēšanas un pēc tam visus starptautiskos novērotājus pasludināja par persona non grata. Viņu bija vairāk nekā simts no Austrijas, Krievijas, ASV, Bulgārijas, Ungārijas, Kipras, Polijas, Īrijas, Čehijas, Urugvajas, Argentīnas, Izraēlas.
Uz vēlēšanām ieradās Abhāzijas, Dienvidosetijas un arī neatzītās Pridnestrovijas Moldāvijas Republikas pārstāvji.
Visi novērotāji apstiprināja, ka vēlēšanas notika saskaņā ar vispārpieņemtajām demokrātijas normām. Jaunievēlētā NKR prezidenta Bako Sahakjana inaugurācija paredzēta 7. septembrī. Otro reizi viņš nodos uzticības zvērestu savai tautai, pieliekot roku Konstitūcijai un Evaņģēlijam, kas datēts ar 17. gadsimtu.
