Ilgtermiņa Rietumu un Austrumu sāncensībai bija iespēja izbeigties 1954. gadā, tieši tad sociālistu nometne mēģināja tuvoties kapitālistiskajai nometnei. 1954. gada 31. martā PSRS, BSSR un Ukrainas PSR iesniedza lūgumu iestāties NATO, šai iniciatīvai ir savs pamatojums.
NATO izveide
NATO bloka izveidi padomju vara uztvēra ar negatīvu attieksmi, par ko liecina Ārlietu ministrijas aicinājums Lielbritānijas valdībai, ar kuru PSRS parakstīja alianses līgumu. Tajā atzīmēts, ka PSRS uzskata Lielbritānijas iekļūšanu NATO par aktu, kas ir pretrunā ar iepriekš parakstīto 1942. gada līgumu.
Neskatoties uz attieksmi pret NATO izveidi kā draudu nacionālajai drošībai, PSRS sabiedrotajām saitēm ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Lielbritāniju pēc kara beigām bija iespēja pagarināties, taču to novērsa Staļina vēlme uzlikt jaunu karš, lai izveidotu komunismu Rietumos. Pēc vēsturnieku domām, jauns brīdis, lai mainītu attiecības uz labo pusi, parādījās tikai pēc "līdera" nāves un ASV pie varas nāca Dvaits Eizenhauers.
Tas bija tas, kurš 1953. gada 16. aprīlī pauda principus, kas veidoja starptautisko drošības sistēmu ilgstošu miermīlīgu attiecību veidošanā. Eizenhauers arī nodeva tajā laikā radušos kodolkara draudu lielo nozīmi un aicināja padomju varas iestādes mainīt vēstures gaitu, beidzot savu runu ar vārdiem: "Mēs tam esam gatavi, vai esat gatavi?"
Lai sniegtu pozitīvu atbildi, padomju vadībai 1954. gada sākumā Berlīnē notikušajā ārlietu ministru sanāksmē bija jāapspriež arī kolektīvās drošības nodrošināšanas problēma Eiropā. Šeit ASV, Lielbritānijas un Francijas pārstāvji klātesošajiem apliecināja, ka NATO ir aizsardzības organizācija un uzskata PSRS par nākotnes partneri. Pēc tam Hruščovs pavēlēja nosūtīt priekšlikumu dalībai NATO. Minska un Kijeva rīkojas ar tādu pašu nodomu kā ANO līdzdibinātājas. Dokumentā teikts, ka karojošo militāro bloku izveide kļuva par iemeslu pasaules karu sākumam, un tika ierosināts mainīt pretējo militāro grupu veidošanas politiku uz visu Eiropas valstu efektīvas mijiedarbības politiku, saglabājot un veicinot cīņas cēloni. miers.
PSRS atteikums iestāties NATO
1954. gada 7. maijā ASV, Francija un Anglija atteicās uzņemt Padomju Savienību, Baltkrieviju un Ukrainu NATO dalībvalstīs. Starp iemesliem tika norādīts, ka "priekšlikuma nereālais raksturs nav diskusiju vērts".
1955. gada 14. maijā PSRS, Albānija, Bulgārija, Čehoslovākija, Austrumvācija, Ungārija, Polija un Rumānija parakstīja Varšavas paktu, kas izveido vienotu militāro komandu, štābs atrodas Maskavā, un padomju karaspēks saņem tiesības izvietot iesaistīto valstu teritorijā. Divu sistēmu konfrontācija, kas izveidojās divu militāru bloku darbības rezultātā, izraisīja incidentus daudzās valstīs: Vjetnamā, Afganistānā un citās.
