Ikviens, nomirstot, atstāj aiz sevis personīgās mantas un drēbes. Tad viņa radinieki saskaras ar jautājumu, ko darīt ar šīm lietām. Laika gaitā ir parādījušies neizrunāti māņticības principi, kas bieži ir kritiski.
Vai mirušā mantas var nēsāt?
Daudzi cilvēki patstāvīgi nosaka savu mirušo radinieku noteiktu priekšmetu un lietu ietekmes pakāpi. Viss ir atkarīgs tikai no cilvēka psiholoģiskajām īpašībām, viņa personīgajiem uzskatiem un attiecībām ar pagātni.
Piemēram, garīgi piezemēti cilvēki var diezgan mierīgi saistīties ar mirušā lietām, kas ļaus viņus bez sirdsapziņas raustītēm izmest vai ar prieku tās nēsāt. Tas vairāk raksturīgs pilnīgiem optimistiem.
Pēc garīdznieka Andreja Lorgus domām, mirušā halātus var un vajag valkāt. Turklāt tēvs Andrejs uzskata, ka pareizticīgo kristiešu vidū kopumā ir paradums izdalīt mirušā lietas tā saucamajā viņa dvēseles piemiņā.
Tie, kas mirušā lietās izjūt paaudžu nepārtrauktību un laiku vai laikmetu savienojumu, nemaz nevēlēsies no tiem atbrīvoties, bet arī neriskēs tos uzvilkt. Šādiem cilvēkiem šīs lietas drīzāk būs sava veida psiholoģisks atbalsts, nevis personīgā skapja priekšmeti.
Trešajai personu grupai mirušā radinieka lietas, gluži pretēji, būs apgrūtinājums, jo tās bezgalīgi atgādinās par viņu. Galu galā tas radīs vēlmi no tiem atbrīvoties.
Cilvēks un aizspriedumi
Kā saka, cik daudziem cilvēkiem ir tik daudz viedokļu. Katrs tajā redz kaut ko citu. Neskatoties uz to, neatkarīgi no personas uzskatiem, šajā situācijā ir daži, ja var tā teikt, tikko redzami principi.
Aizkulisēs tiek uzskatīts, ka šādas lietas var valkāt, taču ar vienu nosacījumu: ja tās tajās nemirtu. Tā kā cilvēki vienlaikus ar visām drēbēm nevar aizbraukt uz citu pasauli, šī situācija ir ievērojami vienkāršota. Saskaņā ar šo māņticību vajadzētu sadedzināt tieši tās drēbes, kurās mirušais, būdams vēl dzīvs, satika savas dzīves pēdējo dienu.
Cits priesteris, priesteris Aleksandrs Iļjašenko, uzskata, ka nav jāšaubās, vai valkāt mirušā apģērbu vai nē. Priesteris aicina nepakļauties māņticībai un lūgt, lai mirušā dvēsele atpūstos.
Tiem, kas gatavojas atbrīvoties no visām mirušā lietām, neatkarīgi no māņticības, tas jādara pēc iespējas delikātāk, lai neapvainotu viņu īpašnieku. Tas nozīmē, ka drēbes nav jāmet tikai poligonā. Jums pat nevajadzētu to aprakt zemē. Jums vienkārši jāsadedzina drēbes.
Daži cilvēki dod priekšroku atbrīvoties no visiem mirušā radinieka apģērba gabaliem, nododot tos draudzei. Un tam nav nekā slikta. Varat arī izplatīt lietas cilvēkiem, kuriem tās nepieciešamas.
