Pusgadsimtu ilgā Amerikas un PSRS konfrontācija, ko dēvē par auksto karu, ir svarīgs posms divpusējo attiecību veidošanā. Vairākus gadu desmitus ideoloģiskā cīņa neļāva abām lielvalstīm atrast kompromisu un noveda pie bipolāras pasaules.
Nepieciešams
Dators ar piekļuvi internetam, vēstures mācību grāmata
Instrukcijas
1. solis
1946. gada 5. martā Čērčils teica runu Fultonā, kas iezīmēja lielās konfrontācijas sākumu starp abām lielvalstīm, kas ilga gandrīz pusgadsimtu. Čērčils ieteica anglosakšu valstīm apvienoties, lai cīnītos pret komunismu. ASV tiecās pēc vairākiem mērķiem, no kuriem galvenais bija ekonomiskais un militārais pārākums. Konfrontācijas pamatā bija dziļas ideoloģiskas pretrunas. Cīņa starp sociālismu un kapitālismu.
2. solis
Otrais aukstā kara periods ilga no 1953. līdz 1962. gadam, un to raksturoja briesmīga situācija, kas saistīta ar kodolkonfliktiem. Hruščova "atkusnis" nedaudz izkausēja ledu attiecībās starp PSRS un valstīm, taču tieši šajā laikā daudzās Eiropas valstīs notika masveida antikomunistu sacelšanās. Starptautiskā spriedze pieauga, kad PSRS izmēģināja ballistisko raķeti. Tieši veiksmīgie izmēģinājumi izbeidza kodoldraudus, līdzsvarojot militārās spējas.
3. solis
1962. gadā sākās trešais posms, ko var raksturot kā bruņošanās sacensību. Varas strauji attīstīja jaunus ieroču veidus. Tostarp kopīgais darbs tika veikts, jo īpaši kosmosa nozarē. 80. gados PSRS bruņojumā bija ievērojami zemāka par ASV.
4. solis
Nākamais posms ir attiecību saasināšanās starp valstīm padomju karaspēka ievešanas rezultātā Afganistānā. Eiropas teritorija kļūst par ASV ballistisko raķešu izvietošanas lauku. Šajā laikā tika pārtrauktas vairākas sarunas. Uzbrukuma brīdināšanas sistēma bija modra.
5. solis
Aukstā kara pēdējais posms krita uz periodu, kad pie varas nāca Mihails Gorbačovs un "perestroika". Valsts iekšienē ir notikušas ne tikai lielas izmaiņas, bet arī ārpolitikā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Jau tā vāja Padomju Savienības ekonomika sabruka un vairs nevarēja piedalīties bruņošanās sacensībās. Dziļākā krīze, kas valdīja 90. gadu sākumā PSRS, noveda pie tā, ka centrālā valdība zaudēja kontroli pār republikām, konflikti uzliesmoja dažādās valsts daļās, un 1991. gada decembrī PSRS sabruka. Un 1992. gadā prezidenta paziņojums par kodolieroču mērķu maiņu no Amerikas Savienotajām Valstīm uz neapdzīvotām teritorijām un parakstītā ASV un Krievijas deklarācija beidzot apstiprināja Aukstā kara beigas.
