Frāze "Pip savu mēli!" uzreiz rada negatīvas, nelaipnas sajūtas dvēselē. Neskatoties uz to, ka vārds "pip" vairs netiek izmantots, kļūst skaidrs, ka viņi vēlējās kaut ko sliktu un naidīgu. Tātad, kas ir pip un kāpēc tas tiek sūtīts uz mēli?
Instrukcijas
1. solis
Ja vakariņās mājās gatavojat vistu, paskatieties uz tās mēli. Tās galā jūs varat redzēt nelielu bumbuļu - tas ir pats pipars. Šī izaugums, kas ir skrimšļi, ir sastopams daudziem putniem, tas palīdz viņiem knābāt graudus un citu pārtiku. Dažās slimībās, kas pēc simptomiem ir līdzīgas difterijai, caurule ir iekaisusi, pietūkušies un aug. Tas ir saistīts ar sablīvētu difterijas plēvju veidošanos uz tās virsmas, kas nešķīst, traucē barības uzsūkšanos un rezultātā putna badu un pat nāvi.
2. solis
Saistībā ar cilvēku vārdu "pip" sāka lietot apmēram 16. gadsimtā. Ja putniem tas bija ēšanas nepieciešamās augšanas nosaukums, tad cilvēkiem to sauca par mēles pūtīti / sāpēm / sāpēm (ārējās līdzības dēļ ar putnu tuberkulozi). Visbiežāk tas ir ciets blisteris ar šķidrumu iekšpusē, kas sāp un rada diskomfortu.
3. solis
Māņticīgajos viduslaikos pipa tika uzskatīta par viltus pazīmi. Saskaņā ar vienu versiju tika uzskatīts, ka, ja cilvēkam nāksies melot vai kādu aizskart ar apmelošanu, viņam uzreiz uznāks pipars. Vēl viena versija ir tāda, ka "pip" šajā sakāmvārdā nenozīmē pašu sāpīgumu, bet tiek izmantots kā metafora. Fakts ir tāds, ka pirms vairākiem gadsimtiem Krievijā meliem, nodevējiem, spiegiem utt. bija īpašs nāvessoda izpildes veids - viņiem mutē ielej izkausētu metālu. Un "pip" var nozīmēt kaut ko slimu, nepatīkamu, karstu un satraucošu, kad tas nonāk mutē / valodā.
4. solis
Baumo, ka ap 17. gadsimtu bija pat gadījumi, kad tika izmēģināti šādi "pipari", un viņu apmelošana tika uzskatīta par burvju burvestībām, ar kuru palīdzību cilvēks mēģināja nodot citam kaitējumu. Tomēr rakstiski pierādījumi par šādiem izmēģinājumiem netika atrasti. Šādas baumas un māņticība radīja frāzi "Pip uz mēles!"
5. solis
Tagad frāze "Pip savu mēli!" nozīmē vairs nevēlēšanos pēc nepatīkamām sajūtām un slimībām. Dažās vārdnīcās šis sakāmvārds tiek raksturots kā lamuvārds, ko lieto, reaģējot uz bezjēdzīgu, tukšu maldīgu pļāpāšanu. Laika gaitā tā ir kļuvusi par izveidotu frazeoloģisku vienību ar savu īpašo nozīmi. Visbiežāk to lieto kā sašutumu ar kaitinošas krāsas nokrāsu vai ironisku vēlmi - "nedod Dievs, lai tas notiktu".
