Pētot jebkura apgabala ģeogrāfiju, ir svarīgi spēt noteikt, kuram klimatiskajam reģionam vai joslai tas pieder. No tā ir atkarīgi konkrēta Zemes apgabala dabiskie apstākļi, piemēram, augu un dzīvnieku sugas, kas to apdzīvo, kā arī laika apstākļi.
Instrukcijas
1. solis
Norādiet apgabala ģeogrāfisko atrašanās vietu, kuras klimatiskās īpatnības vēlaties noteikt. Tuvāk ekvatoram atrodas apgabali ar ekvatoriālu klimatu, tālāk, attālumā no ekvatora līnijas - zonas ar tropisko klimatu. Tālāk uz dienvidiem un ziemeļiem - subtropi, no kuriem daži, piemēram, uztver Vidusjūras reģionu. Vēl tuvāk poliem atrodas reģioni ar mērenu klimatu, kas aizņem ievērojamu daļu no Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas. Faktiski pie stabiem un tuvu tiem ir zonas ar arktisko un subarktisko klimatu.
2. solis
Jāņem vērā vidējā temperatūra klimata noteikšanas vietā. Ekvatoriālajam klimatam visu gadu raksturīga nemainīgi augsta temperatūra - 24–28 grādi pēc Celsija. Tropu valstīs temperatūras izmaiņas ir vairāk pamanāmas atkarībā no sezonas. Tropu tuksnešos karstāko klimatu var novērot vasarā, vidējā temperatūra pārsniedz 30 grādus. Ziemā tas var nokrist līdz 10-15 grādiem. Subtropos ziemas temperatūra var būt vēl zemāka. Mēreno klimatu raksturo vidējā sasalšanas temperatūra ziemā un vēsākā vasarā. Polārie reģioni ir pazīstami ar zemu temperatūru ziemā (līdz -60 grādiem) un arī aukstām vasarām, bieži ar negatīvu temperatūru.
3. solis
Ievērojiet atmosfēras specifiku virs klimatiskā reģiona. Vietām ar nemainīgu musonu - vēju, kas vasarā pūš no okeāna, bet ziemā pie okeāna - gadalaikos ir raksturīgas krasas mitruma izmaiņas. Šādiem apgabaliem, kas atrodas galvenokārt Dienvidaustrumu un Dienvidāzijā, kā arī Dienvidamerikā, raksturīgs īpašs mainīgs musonu klimats. Gluži pretēji, tādi vēji kā tirdzniecības vēji uztur laika apstākļus stabilus. Ar to saistīta situācija, kad tropu klimatiskajā zonā ir iespējams novērot apgabalus ar ļoti atšķirīgiem laika apstākļiem.
