Ilgu laiku jaunā paaudze mācījās no savu senču mutvārdu tautas mākslas. No viņa smeļas zināšanas par morāli, cilvēku savstarpējām attiecībām, garīgumu. Paaudžu mantojums ir saglabājies līdz šai dienai. Protams, tas ir piedzīvojis daudzas izmaiņas, taču būtību tas nav sagrozījis.
Instrukcijas
1. solis
Mutiskā tautas māksla ir vispārināta un sistematizēta iepriekšējo paaudžu pieredze, kas atspoguļo viņu dzīves būtību. Tas radās ilgi pirms cilvēki apguva rakstu valodu. Viņi mutiski nodeva savu radošumu nākamajai paaudzei. Šeit rodas nosaukums. Citā veidā mutvārdu folkloru sauc par folkloru.
2. solis
Folklorā ietilpst tautas dziesmas, pasakas, eposi, līdzības, anekdotes, mēles saraušanās, mīklas, mīklas un daudz kas cits. Mutvārdu tautas māksla piešķir valodai spilgtumu un izteiksmīgumu. Piemēram, ar sakāmvārdu, frazeoloģisko vienību palīdzību jūs varat taktiski dot mājienu cilvēkam par viņa kļūdām, neaizvainojot viņu.
3. solis
Folkloras darbi ir anonīmi. Viņiem nav konkrēta autora. To rada cilvēku kolektīvs. Mutiskā tautas māksla atspoguļo viņu dzīvesveidu, tradīcijas, paražas, paražas, idejas par dzīvi. Katrai tautībai ir sava folklora, kurai ir savas īpatnības un raksturs.
4. solis
Mutiskā tautas māksla ir ietekmējusi daudzu dzejnieku, rakstnieku un citu mākslinieku darbību. Piemēram, daži eksperti uzskata, ka dažas Čārlza Pero pasakas, kas publicētas krājumā "Manas zoss pasakas", ir folklora. Un rakstnieks tos vienkārši apstrādāja un iepazīstināja ar lasītāju jaunā gaismā. Tāpēc tās ir literāras pasakas. Krievu literatūrā A. S. folklora Puškina, N. A. N. V. Nekrasovs Gogols, A. N. Tolstojs, M. E. Saltykovs-Ščedrins.
5. solis
Protams, folkloras darbi ir saglabājušies līdz šai dienai, zināmā mērā zaudējuši savu pirmatnīgumu. Bet nozīme palika nemainīga - nodot nākamajai paaudzei savas tautas tradīcijas un paražas.
