Termins "norobežošana" burtiskā tulkojumā nozīmē "norobežot, iezīmēt robežas". Demarkācijas process attiecas uz valsts robežu noteikšanas un iezīmēšanas procesu. Šajā gadījumā mēs runājam tieši par robežu noteikšanu uz zemes, marķēšanu, izmantojot īpašas robežzīmes utt.
Valsts robežu veidošanas un noteikšanas process tiek veikts divos posmos. Pirmais ir robežu noteikšana, tas ir nosacīts robežu noteikšana, tas ir, valsts robežu uzzīmēšana kartēs un līgumu noslēgšana par robežu izveidošanu ar kaimiņvalstīm. Norobežošanai tiek izmantotas īpašas liela mēroga kartes ar detalizētu visu objektu un ainavas pazīmju zīmējumu, uz kuras tiek uzvilktas precīzas valsts robežas. Robežas kartogrāfiskais zīmējums ir jāvienojas visām ieinteresētajām valstīm un jāapstiprina attiecīgajos starptautiskajos līgumos. Pēc norobežošanas procesa pabeigšanas un legalizācijas valsts robežu veidošanas process pāriet demarkācijas stadijā - robežas definēšana un apzīmēšana robežlīnija uz zemes saskaņā ar kartēm, kas izveidotas atdalīšanas procesā. Lai veiktu robežas demarkāciju, valsts un kaimiņvalstu valdība izveido demarkācijas komisiju. Nosacījumi un kārtība tās veidošanai ir noteikti starptautiskajos līgumos norobežošanas laikā. Vairumā gadījumu demarkācijas komisija vai vairākas komisijas tiek veidotas no visu to valstu pārstāvjiem, kuras interesējas par robežas izveidošanu. Visu darbu pie robežas izveidošanas kontrolē komisija un veic saskaņā ar tās rīkojumiem. Demarkācijas komisija nosaka, kādus robežzīmju veidus izmanto noteiktā apgabalā, norāda to uzstādīšanas vietas, nosaka pārvadāšanas kārtību darbu pie robežu noteikšanas un to ieviešanas laika noteikšanas. Atbilstības nodrošināšanai komisijas locekļi pieņem arī veiktā darba rezultātus. Visas komisijas darbības un valsts robežu noteikšanai veiktā darba rezultāti tiek dokumentēti. Dokumentālai reģistrācijai tiek izmantotas teritorijas kartes, notiekošo darbību protokoli, veikto darbu pieņemšanas akti utt.
