Amerikas Savienotās Valstis tradicionāli tiek uzskatītas par vienu no demokrātiskākajām valstīm, kuras pilsoņiem tiek garantētas personiskās un politiskās brīvības. Tomēr pat pirms pusotra gadsimta verdzība uzplauka ASV. Melnie vergi, kuru senči kādreiz tika atvesti uz Ziemeļamerikas kontinentu no Āfrikas, tika atbrīvoti tikai 1860. gadu vidū.
Instrukcijas
1. solis
Verdzība ASV formāli tika atcelta 1862. gada jūnijā. Par to tika izdots īpašs likums, kuru svinīgi parakstīja prezidents Ābrahams Linkolns. Bet verdzību atcelt ar pildspalvu nebija iespējams. Lai likums stātos spēkā un lai dienvidu štatu vergu melnādainie iedzīvotāji saņemtu ilgi gaidīto brīvību, Amerikas valstij bija jāpiedzīvo pilsoņu karš.
2. solis
Kustība par vergu emancipāciju ASV risinājās 19. gadsimta pirmajā trešdaļā, daudz agrāk nekā brīdis, kad pati verdzības atcelšanas ideja saņēma atbalstu visaugstākajā štata līmenī. Rūpīgi valsts pilsoņi apvienojās sabiedrībās, kuras cīnījās par melno vergu tiesībām. Šo kustību sauca par abolicionismu. Vergus pat mēģināja atbrīvot ar bruņotu spēku, kas tomēr beidzās ar neveiksmi.
3. solis
Verdzība kļuva par vienu no pilsoņu kara cēloņiem, kas risinājās ASV. Ziemeļvalstu un dienvidu opozīcijai bija citi pārliecinoši iemesli, taču verdzības esamība bija viena no visakūtākajām. Ziemeļu štatos aktīvi attīstījās kapitālistiskās attiecības, kas prasīja lētu un bezmaksas darbaspēku. Un šajā laikā vergi joprojām strādāja valsts dienvidu plantācijās. Radās pretruna, kas tika atrisināta bruņotās konfrontācijas laikā.
4. solis
Vergu emancipācija sākās ar pilsoņu kara sākšanos, kas sākās 1861. gadā. Tas ilga vairāk nekā četrus gadus. Kara laikā pieņemtais likums par vergu emancipāciju faktiski sludināja iepriekšējo attiecību atcelšanu, kas kavēja ASV progresīvo attīstību, taču karadarbības rezultāts ilgu laiku palika neskaidrs. Tomēr melnādainie amerikāņi ar lielu entuziasmu pieņēma dienvidu verdzības atcelšanas rēķinu.
5. solis
Nākamais vergu emancipācijas posms bija attiecīgā proklamēšana, kuru parakstīja prezidents Linkolns. Tā pasludināja par brīvu visus bez izņēmuma vergus, kuri dzīvoja dienvidos. Prezidents zināja, ka proklamācijai nav ticama juridiskā pamata, nemainot valsts konstitūciju.
6. solis
Tikai verdzības likumā izdarītais grozījums varēja beidzot izlemt verdzības likteni. Šādas izmaiņas atņemtu vergu īpašniekiem tiesisku pamatu pieprasīt savu dzīvo īpašumu. 1865. gadā Parlaments pieņēma un apstiprināja 13. grozījumu Amerikas konstitūcijā. Tas aizliedza piespiedu vergu darbu ASV. Bet šie lēmumi ieguva reālu spēku visā valstī tikai pēc ziemeļnieku uzvaras pilsoņu karā.
