Labi laika apstākļi parasti pavada lielas valsts svētku dienas galvaspilsētā. Un tā nav nejaušība. Lai lietus netraucētu cilvēku jautrībai, priekšvakarā mākoņi tiek izkliedēti.
Pirmo reizi mākoņu izkliedēšana tika piemērota Maskavā 1995. gadā, svinot Uzvaras Lielajā Tēvijas karā piecdesmito gadadienu. Pilsētas varas iestādes nolēma, ka tas ir pārāk nozīmīgs notikums, un laika apstākļu kaprīzēm to nevajadzētu aptumšot. Kopš tā laika mākoņu izkliedēšanas metode tiek regulāri izmantota masu pasākumu laikā laika apstākļu draudu laikā.
Lai iznīcinātu nevēlamus mākoņus, izmantojiet īpašas vielas, kuras izsmidzina no lidmašīnām. Šim nolūkam var izmantot vairākus reaģentus: cementu, sudraba jodīdu un sauso ledu. Cementa izmantošanas gadījumā tā mikroskopiskie putekļi pērkona mākoņā kļūst par pilienu veidošanās centru. Lietus lāse pati par sevi nevar veidoties, tai ir nepieciešama virsma kondensācijai. Parasti tās lomā darbojas augu putekšņi, putekļi un citi pilieni. Cements paātrina šo reakciju, un rezultātā lietus nokrīt agrāk, pirms tas sasniedz Maskavu. Sudraba jodīdam ir līdzīga iedarbība. Lai izkliedētu mākoņus, ir nepieciešama neliela šīs vielas koncentrācija, un tā darbojas efektīvāk nekā cements, kas attaisno tā iegādes izmaksas.
Sausā ledus princips ir nedaudz atšķirīgs. Izsmidzinot uz pērkona mākoņa, tas pazemina temperatūru tā iekšpusē, kā rezultātā līst agrāk. Šī metode ir arī ļoti populāra.
Reaģentu izsmidzināšana tiek veikta vismaz 50 kilometrus pirms svinīgā pasākuma norises vietas. Pretējā gadījumā nav garantijas, ka virs staigājošo cilvēku pūļa būs debesis bez mākoņiem.
Pēc ekspertu domām, kas nodarbojas ar mākoņu izplatīšanos, visas izmantotās ķīmiskās vielas ir absolūti nekaitīgas cilvēkiem. Daži vides aizstāvji apgalvo, ka mākoņu izkliedēšana izraisa vairākas dienas ilgušas dušas, taču meteorologi šo viedokli neatbalsta.
