Ilgu laiku konfliktu risināšanai tika aicināti īpaši cilvēki, īpaši lieli un ieilguši, kuri palīdzēja veikt dialogu starp strīdā iesaistītajām pusēm un atrisināt saspringto situāciju. Šos cilvēkus tagad sauc par mediatoriem, un mediācijas process ir kļuvis par likumīgu alternatīvu konfliktu risināšanas veidu.
Instrukcijas
1. solis
Mediācija ir abpusēji izdevīga konflikta izejas metode, kurā iesaistīta trešā neitrālā puse. Mediators ir starpnieks, lai panāktu zināmu vienošanos par domstarpībām, bet pašas puses aktīvi iesaistās lēmumu pieņemšanā. Tomēr starpnieku nevar saukt par starpnieku šī vārda vispārīgākajā nozīmē, drīzāk starpniecība ir tikai viens no starpniecības veidiem.
2. solis
Mediatoram nav pienākuma būt īpašām zināšanām strīda cēloņa jomā, viņam nav pienākuma konsultēt par nesaskaņām, viņš tikai cenšas iepazīstināt dalībniekus ar vispārēju izpratni par konfliktu un rīkoties tā atrisināšanas virzienā.. Turklāt viņa uzdevums nav atrast pareizo un nepareizo, nevis atbalstīt kādu no pusēm, bet gan rast vienprātību, atrast abpusēji izdevīgu risinājumu.
3. solis
Par starpnieku var būt jebkura persona. Tās galvenās īpašības ir objektivitāte un neatkarība. Cilvēki var darboties kā starpnieks neprofesionāli un profesionāli. Lai sniegtu mediatora pakalpojumus profesionāli, personai jābūt vecākai par 25 gadiem, absolventam un jāpabeidz mediatora apmācības kurss. Jebkura rīcībspējīga persona, kurai nav iepriekšējas pārliecības, vecāka par 18 gadiem, var neprofesionāli darboties kā starpnieks. Organizācijas vai personas var piesaistīt starpniekus un pēc vienošanās maksāt vai nemaksāt par savu darbību.
4. solis
Mediācijas priekšrocības salīdzinājumā ar tiesvedību ir laika un materiālu ietaupījumi, konfidencialitāte, ikvienam izdevīga risinājuma meklēšana, brīvprātīga līdzdalība un pieņemto lēmumu izpilde, procedūras universālums dažādām jomām (ģimenes iekšienē, organizatoriskajā, mājsaimniecības un cita veida konflikti), interešu, morāles normu, pušu attiecību, personīgās pieredzes ņemšana vērā.
5. solis
Mediācijas process juridiskā nozīmē sākas ar vienas puses rakstisku priekšlikumu par šīs konflikta risināšanas metodes ieviešanu. Ja otra puse pieņem piedāvājumu, konfliktējošās puses noslēdz vienošanos par mediācijas izmantošanu, kurā tiek noteikta arī starpnieka identitāte. Tad starpnieks ieslēdzas un apsver strīdā iesaistīto pušu viedokļus, viņu argumentus, vēlmes un intereses, pamatojoties uz šiem datiem, pēc tam mēģina piedāvāt konflikta kompromisa risinājumu. Tajā pašā laikā puses aktīvi piedalās diskusijā, jo tieši viņiem kopīgiem spēkiem, nenododot atbildību starpniekam, ir jānāk klajā ar izeju no situācijas. Ja tiek atrasta izeja, tiek noslēgts līgums, ko arī tiesā var uzskatīt par mierizlīgumu.
6. solis
Vienīgais mediācijas kā strīdu izšķiršanas metodes trūkums ir tas, ka pēc līguma noslēgšanas pieņemto lēmumu izpilde vai nepildīšana ir brīvprātīga. Dažreiz pēc vairākām tikšanām ar starpnieku un šķietami produktīvu darbu puses atkal atgriežas pie konflikta, jo viena no pusēm vai abas puses vienlaikus nepilda iepriekš pieņemtos lēmumus.
