Baumas ir masveida parādība un diezgan nozīmīgs sabiedrības viedokļa paušanas veids. Tie pieder pie neformāliem masu saziņas kanāliem un ietver svarīgu ziņojumu nodošanu starppersonu komunikācijā.
Baumu jēdziens un iezīmes
Baumas ir nepatiesa vai sagrozīta informācija, kas tiek izplatīta un darbojas tikai mutiski. Visbiežāk tie rodas informācijas deponēšanas apstākļos un tad, ja nav ticamas informācijas. Baumas atšķiras no informācijas ar to, ka ir neuzticamas. Ja tos pamato fakti un pierādījumi, tad tā ir tikai informācija, ko nevar saukt par baumām. Baumu neuzticamība ir saistīta ar faktu, ka to aprites procesā informācija mainās un tiek sagrozīta.
Acīmredzot baumas parādījās jau sen, taču to visaptverošie pētījumi kā masu parādība parādījās tikai 20. gadsimta otrajā pusē. Tad viņi atrada to praktisko pielietojumu preču un pakalpojumu mārketingā. Baumas izplatījās, lai cīnītos ar konkurentiem. Baumu izplatībai kara laikā tradicionāli ir bijusi liela nozīme. Tas tika darīts, lai vājinātu militāro morāli.
Politiķu un psihologu interese par baumu izplatīšanās mehānismiem un iezīmēm ir šāda. Baumas ir vērtīgs informācijas avots par sabiedrības viedokli, sabiedrības noskaņojumu, attieksmi pret politisko režīmu utt. Baumas kalpo arī kā katalizators politiskām transformācijām, tāpēc to ņemšana vērā ļauj pareizi paredzēt sociālos procesus. Visbeidzot, baumas ir svarīgs faktors sabiedrības attieksmes veidošanā un kalpo kā mehānisms sabiedrības viedokļa veidošanai.
Baumu klasifikācija
Baumas var klasificēt dažādu iemeslu dēļ. No to ticamības viedokļa tiek nošķirti absolūti neuzticami, neuzticami, samērā ticami un tuvu realitātei. Emocionālā tipoloģija atšķir “dzirdes vēlmi”, “dzirdes biedēkli” un “agresīvas baumas”.
Baumas-vēlmes atspoguļo vēlamo nākotnes redzējumu un aktualizētās iedzīvotāju vajadzības. Piemēram, 19. gadsimtā tika izplatītas baumas par nenovēršamu atbrīvošanos no dzimtbūšanas. No otras puses, šādas baumas var kļūt par masu apziņas manipulācijas avotu. Viņi var gan novērst panikas rašanos, gan izraisīt agresiju, demoralizēt iedzīvotājus. Tātad vācu un franču kara laikā 1939. – 1940. Gadā vācieši aktīvi izplatīja baumas par nenovēršamo sarunu sākumu. Tas vājināja franču vēlmi pretoties.
"Putnubiedēkļa baumas" rada negatīvas noskaņas un izraisa paniku. Parasti tās rodas sociālā stresa laikā. Visbiežāk baumas ir par ēdienu. Tas var izraisīt cenu paaugstināšanos vai noteiktu produktu pazušanu. Piemēram, Krievijā 1917. gadā maize pazuda no plauktiem, lai gan raža bija normāla. 2006. gadā notika panikas sāls iegāde, pateicoties baumām par iespējamo piegāžu pārtraukšanu no Ukrainas.
“Agresīvas baumas” ne tikai iebiedē iedzīvotājus, bet arī ir paredzētas agresīvu darbību izraisīšanai. Tie ir balstīti uz normālu cilvēku un necilvēku pretstatīšanu. Tos bieži izraisa etniski konflikti. Piemēram, baumas par balto iznīcināšanu Zairā, federālo karaspēku zvērības Čečenijā.
