Baumas ir masu uzvedības parādība un īpaša psiholoģiska parādība. Viņiem ir svarīga loma masu psiholoģijā, un zināšanas par viņu likumiem ļauj kontrolēt masu procesus.
Vēsturiski masu uzvedības parādīšanās ir bijusi saistīta ar neformālas informācijas kanālu darbību, jo īpaši ar baumām un tenkām. Baumas vienmēr pastāvējušas. Tos nevar izskaust un aizliegt. Tāpēc daudzu pētījumu mērķis ir izpētīt baumu veidošanās un izplatīšanās īpašības. Galu galā tas ļauj kontrolēt masu apziņu.
Baumas vienmēr ir nepatiesa informācija. To aprites procesā jebkura, pat patiesa informācija, piedzīvo virkni pārveidojumu. Tie ietver izlīdzināšanu, asināšanu un pielāgošanu. Izlīdzināšanas mehānisms nozīmē, ka apgrozības procesā pazūd grupai neatbilstošas detaļas un sižets tiek saīsināts. No otras puses, sižets ir bagātināts ar jaunām detaļām, un tā atsevišķo sastāvdaļu nav. Visbeidzot, informācija pielāgojas grupas stereotipiem un attieksmei, kas galu galā maina psiholoģisko saturu.
Baumas var veidot no ārpuses mērķtiecīgi, kā arī spontāni. Svarīgs nosacījums baumu veidošanai ir to atbilstība auditorijai, interese par aktuālo problēmu, kā arī informācijas trūkums par šo tēmu. Tātad acīmredzot, informācija par iespējamu piena trūkumu Latīņamerikā nevar tikt iekļauta krievu baumu kategorijā. Šādas baumas sabiedrību neinteresēs un diez vai kāds to nodos tālāk. Tajā pašā laikā visneticamākā informācija par zinātniskās fantastikas robežu, kas atbilst sabiedrības interesēm, var pārvērsties baumās.
Vēl viens nozīmīgs baumu rašanās veicinātājs ir informācijas vajadzību neapmierinātība. Valdība var apzināti apspiest informāciju, lai novērstu paniku iedzīvotāju vidū. Faktiski tas var kļūt par labvēlīgu augsni baumu izplatībai un tikai pastiprināt paniku. Baumas bieži rada ne tikai informācijas trūkums, bet arī neuzticība tās izplatīšanas avotam. Piemēram, oficiālajiem medijiem vai politiskajiem līderiem.
Saskaņā ar Allport-Postman formulu dzirde ir interese par tēmu, reizināta ar informācijas trūkumu. Izrādās, ka tad, kad viena no sastāvdaļām ir vienāda ar nulli, baumas neiegūs masu izplatību.
Baumas rodas un izplatās, lai apmierinātu cilvēku vajadzības. Svarīga psiholoģiskā baumu funkcija ir emocionāla atbrīvošanās. Tāpēc baumas visbiežāk rodas psiholoģiska stresa apstākļos. No otras puses, baumu izplatīšana var palīdzēt apmierināt vajadzību pēc emocionāla piepildījuma. Labvēlīgs faktors baumu veidošanai ir cilvēku vēlme piedzīvot kaut ko neparastu dzīvē, redzēt kaut kādu sensāciju.
Arī baumu izplatību ietekmē to indikatīvais tuvums un informācijas ekskluzivitāte. Daudzus cilvēkus baumas izvirza vēlme paaugstināt savu prestižu un sociālo stāvokli citu acīs.
