Socializācija ir cilvēka iekļūšanas sociālajā vidē process, indivīdam pieņemot normas un tradīcijas, kas ir plaši izplatītas viņa vidē. Kā sociokulturāls process socializācijas pamatā ir cilvēka spēja visā dzīves laikā asimilēt savas sociālās vides kultūras apstākļus, kā arī realizēties sabiedrībā, saglabājot šos kultūras apstākļus vai mainot tos.
Socializācijas jēdziens un struktūra
Socializācija ir nepieciešama, lai indivīds varētu pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē. Sociālās mijiedarbības normu, ikdienas uzvedības, ideoloģijas, mentalitātes, morālo vērtību un kultūras mantojuma īpašību asimilācija nosaka personas iesaistīšanos sociālajos procesos un indivīda turpmāku veidošanos sabiedrībā.
Tiek izdalīti socializācijas procesa posmi:
- adaptācija - sabiedrības uzkrātās pieredzes asimilācija, atdarināšana;
- identifikācija - indivīda vēlme pašnoteikties, izcelties;
- integrācija - indivīda kā sabiedrības procesu dalībnieka veidošanās;
- darba aktivitātes posms - iegūto zināšanu un prasmju īstenošana, ietekme uz sociālo vidi;
- pēcdzemdību darbības posms - sociālās pieredzes nodošana nākamās paaudzes pārstāvjiem.
Socializācijas kā sociokulturāla procesa iezīmes
Personas iesaistīšanās sociālajā dzīvē notiek, izmantojot sabiedrībā pieņemto normu, vērtību un tradīciju asimilāciju, t. caur kultūru. Socializācija veido personību kā sabiedrības dalībnieku, tai skaitā kā kultūras nesēju un tās attīstības faktoru.
Sociokulturālo procesu raksturo tādu parādību apvienojums kā vēlme saglabāt kultūras pieredzi un vēlme mainīt šo pieredzi. Socializācija kā sociālkultūras process var notikt gan indivīda gravitācijas virzienā pret tradicionālajām kultūras vērtībām, gan vēlmes pēc jauninājumiem, modernizācijas un progresīvām kultūras formām.
Socializācijas pēcdzemdību posms, proti, jaunās paaudzes bagātināšana ar uzkrāto kultūras pieredzi, ir viena no sociokulturālā procesa funkcijām. Šī parādība ļauj sociālajai grupai saglabāt savu identitāti, pasargāt savas tradīcijas no globalizācijas procesiem.
Socializācijas darba posms - indivīda ietekme uz sociālajiem procesiem - ļauj pastāvēt sociāli kultūras procesam sabiedrības kultūras tiekšanās uz pašattīstību un inovāciju veidā. Šāda sociālkultūras procesa dinamiku nodrošina šādi kultūras pārmaiņu ceļi:
- jaunu ideju ieviešana, inovāciju attīstība, neatkarīga jaunu kultūras formu radīšana sabiedrībā;
- pieredzes aizņemšanās no citām sociālajām grupām;
- izplatīšanās - kultūras vērtību un tradīciju izplatīšanās un savijšana.
