Ļoti bieži sociālajos tīklos jūs varat redzēt zvanus, lai palīdzētu nopietni vai neārstējami slimam bērnam ar norādījumiem par bankas vai citiem kontiem. Diemžēl lielākā daļa šo amatu ir krāpnieciski.
Viens no visbiežāk sastopamajiem sociālo mediju krāpšanas veidiem jau ilgu laiku ir ziņu publicēšana, lūdzot palīdzību slimiem bērniem. Parasti vairāk nekā 80% Vkontakte ziņu par šo tēmu nav saistītas ar reāliem pacientiem, kuru fotogrāfijas tika izmantotas. Vai arī tiek izmantota krāpnieciska shēma, kad naudu vāc reģistrēts labdarības fonds, strādājot ar apzināti paliatīvā (bezcerīgi slima bērna) vecākiem, kuriem māca, ka pacientu var izārstēt ārzemēs. Bērns tomēr nomirst, un lielākā daļa līdzekļu paliek "labdarības fonda" kontos.
Labdarības fonda darbību pārbaude
Ja šādas publikācijas (grupas vai konti) piesaista jūsu uzmanību un diezgan bieži, vislabāk ir pārbaudīt, vai fonds ir reģistrēts Krievijas Labdarības organizāciju savienībā. Tāpat jūs varat pārbaudīt reģistrāciju IFTS vietnē vai tuvākajā IFTS filiālē (valsts nodeva par atsauces informāciju ir aptuveni 200 rubļu). Labdarības organizācijām, kurām ir tiesības uz līdzekļu vākšanu, jābūt reģistrētām nodokļu iestādēs, un tām jābūt vienotajā valsts juridisko personu reģistrā. Ja organizācijas ir sarakstā, ir jāpārbauda organizācijas darbību atbilstība likumam un to darbība sociālajos tīklos. Ja visi dokumenti ir kārtībā, varat veikt papildu pārbaudi, zvanot uz norādītajiem tālruņu numuriem un lūdzot biroja adresi. Patiesajiem fondiem vienmēr ir galvenā mītne.
Lai uzzinātu, vai nauda patiešām tiek izmantota paredzētajam mērķim, katram konkrētam bērnam varat pieprasīt ģimenes kontaktus - vecāku adresi, tālruņa numuru un lūgt ierasties personīgi, lai palīdzētu. Protams, reāls fonds neatsakās no šādas palīdzības, savukārt krāpnieki izdomās attaisnojumus, lai neļautu cilvēkam redzēt slimu bērnu.
Jebkurā gadījumā, pārliecinoties par krāpniecisku darbību faktu, jums nekavējoties jāsazinās ar policiju.
Psiholoģiskās aizsardzības metodes
Papildus tik aktīvai reakcijai ir iespējamas cita veida atbildes uz palīdzības pieprasījumiem sociālajos tīklos. Psihologi iesaka neaizmirst, ka ļoti bieži šādu publikāciju mērķis ir radīt cilvēkiem vainas apziņu par viņu labklājību un dažkārt tās var ļoti apdraudēt psihi. Vienmēr ir vērts rūpīgi filtrēt reālo un virtuālo dzīvi, neaizmirstot, ka sociālie tīkli ir sagrozītas un reizēm vienkārši fiktīvas informācijas avots.
