2012. gada 12. jūlijā, ceturtdien, Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikās ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. Abu līderu dialogs ir bijis visproduktīvākais pēdējo pusotra gada laikā. Tikšanās rezultātā tika parakstīti vairāk nekā divpadsmit divpusēji dokumenti.
Krievijas Federācijas un Ukrainas prezidenti tikās Jaltā, kur notika starpvalstu komisijas sēde. Vladimirs Putins un Viktors Janukovičs apsprieda jūras telpu noteikšanu Melnajā un Azovas jūrā, parakstīja deklarāciju par Krievijas un Ukrainas stratēģisko partnerību, memorandu par atomu enerģijas izmantošanas kārtību mierīgiem mērķiem. Pamatojoties uz parakstīto deklarāciju, tiks izveidotas kopīgas saimniecības enerģētikas un kodoldegvielas cikla jomā.
Puses pārrunāja arī problēmas ar gāzes piegādi un apmaksu. Šis jautājums pēdējos gados ir bijis visaktuālākais. Rezultātā tika panākta vienošanās pastiprināt kompromisu meklējumus.
Tikšanās rezultātā Putins un Janukovičs spēja vienoties un parakstīja līgumu par jūras robežas noteikšanu Kerčas šaurumā un Azovas jūrā. Tulūzas sala, kas bija klupšanas akmens, tāpat kā citas strīdīgās teritorijas, devās uz Ukrainu. Krievijas Federācija saņēma tiesības jebkurā laikā izmantot Kerčas šaurumu savu kuģu šķērsošanai. Pēc politologu domām, tas ir kompromisa risinājums abām pusēm.
Pārskatot attiecības ar gāzi, Krievijas Federācijas prezidents atzīmēja, ka Krievijas puse neredz pamatu mainīt iepriekš parakstīto līgumu par zilās degvielas cenu. Bet tajā pašā laikā Ukrainas pievienošanās Muitas savienībai samazinās Ukrainas cenu. Janukovičs vēl nav gatavs iebraukt transportlīdzeklī. Galīgais lēmums tiks pieņemts pēc tam, kad Ukrainas prezidents būs pārliecināts par šīs asociācijas efektivitāti.
Svarīgākais sanāksmē bija deklarācijas parakstīšana par stratēģisko partnerību starp Krieviju un Ukrainu. Pamatdokumenta galvenie punkti bija: stratēģiskās partnerības padziļināšana, divpusējs atbalsts sociālekonomiskajām reformām, draudzības stiprināšana un abu tautu sadarbības attīstīšana, ekonomikas modernizēšana. Galvenās sadarbības jomas būs vērstas uz abu valstu politiskās, ekonomiskās, vides aizsardzības, kultūras, humānās, zinātniskās un tehniskās darbības attīstību.
