Sprādziens Černobiļas atomelektrostacijā (Černobiļas atomelektrostacija) tiek uzskatīts par lielāko cilvēces izraisīto katastrofu. Protams, šī cilvēka izraisītā traģēdija nav pirmā vai pēdējā atomu avārija, taču līdz šim (un tas ir par laimi) nav nekā mērogā salīdzināma ar to, kas notika 1986. gada 26. aprīļa rītā.
Instrukcijas
1. solis
Cilvēka radītās Černobiļas sekas joprojām liek sevi manīt, jo radiācija, kas nogalināja daudzus cilvēkus, kaitīgi ietekmē viņu bērnus un mazbērnus. Tas viss notika 1986. gada 26. aprīlī. Dažu profesionālu nepareizu aprēķinu rezultātā sprādziena rezultātā tika iznīcināta atomelektrostacijas ceturtā energobloka, kas atradās mūsdienu Ukrainas teritorijā Pripjatas pilsētā. Tā rezultātā dažādās radioaktīvās vielas un ķīmiskās vielas tika izlaistas vidē.
2. solis
Radioaktīvais mākonis, kas izveidojās no degošā reaktora, lielāko daļu Eiropas teritorijas apsmidzināja ar visu veidu radioaktīvajiem materiāliem un radionukleīdiem (piemēram, cēziju un jodu). Vēlāk nelieli radioaktīvi nokrišņi tika pamanīti Padomju Savienības teritorijā, kas atradās blakus eksplodējušajam kodolreaktoram. Pašlaik tās ir trīs valstu teritorijas: Baltkrievija, Krievija un Ukraina.
3. solis
Eksperti lēš, ka atmosfērā tika izlaistas 190 tonnas dažādu ķīmisko savienojumu. Pirmie trīs mēneši pēc 31 cilvēka nāves un radiācijas sekas, kas atklājās nākamo 15 gadu laikā, kļuva par nenoliedzamu aptuveni 80 cilvēku nāves iemeslu. Tiek atzīmēts, ka 134 tūkstoši cilvēku cieta no radiācijas slimības. Kodolsprādziens, kas notika aprīļa rītā, cilvēki evakuējās no apgabala, kura rādiuss bija 30 km no paša epicentra. No mājām aizgāja 115 tūkstoši cilvēku.
4. solis
Jāatzīmē, ka Černobiļas katastrofas sekas vēl nav pilnībā novērstas. Interesanti, ka no šāda cilvēku skaita, kas gāja bojā un pakļauti radiācijai, varēja izvairīties, ja varas iestādes savlaicīgi būtu izsludinājušas trauksmi. Ak, neviens nevēlējās sēt paniku masās. Pirmo reizi šī mākslīgā katastrofa tika pieminēta tā paša gada 30. aprīlī. Tad laikrakstā "Izvestija" bija piezīme, ka Černobiļas atomelektrostacijas teritorijā izcēlās ugunsgrēks. Un tikai 1986. gada 15. maijā PSRS prezidents M. S. Gorbačovs, kurš runāja par to, ka šajā teritorijā notika globāla cilvēku izraisīta nelaime.
5. solis
1986. gada Černobiļas katastrofa ir lielākā traģēdija kodolenerģijas nozarē. Ķīmisko vielu izlaišanas rezultātā tika piesārņota 144 tūkstošu kvadrātkilometru platība. Ja tad varas iestādes nebūtu pieņēmušas lēmumu par šīs ārkārtas pagaidu uzturēšanu slepenībā, tad negadījums varēja nodarīt daudz mazāku kaitējumu.