Plūdi ir teritorijas applūšana, ko izraisa dabiski vai cilvēku radīti faktori. Plūdus parasti izraisa ūdens līmeņa paaugstināšanās dabiskajās ūdenstilpēs.
Instrukcijas
1. solis
Visbiežāk plūdi notiek spēcīgu nokrišņu vai ledāju kušanas dēļ. Dažreiz plūdus var izraisīt aizsprostojums upes gultnē, ko izraisa liela ledus daudzuma uzkrāšanās. Spēcīgas vēja straumes atnes ūdeni no jūras, kurai nav laika plūst pa kanālu. Tas izraisa ūdens līmeņa strauju paaugstināšanos noteiktās vietās.
2. solis
Plūdus piekrastes rajonos tuvu jūrām un okeāniem var izraisīt zemūdens zemestrīces. Parasti šīs dabas parādības izraisa cunami - garus viļņus, kuru augstums var sasniegt vairākus simtus metru. Bijušās Padomju Savienības teritorijā plaši plūdi tika novēroti Volgā un Dņeprā.
3. solis
Pastāv plūdu klasifikācija. Šo parādību veidus nosaka atbilstoši to rašanās cēloņiem.
Misu plūdi ir izplatīti ziemā un agrā pavasarī. Tiem raksturīga strauja īstermiņa ūdens līmeņa paaugstināšanās nelielās teritorijās. Dažreiz šādi plūdi izraisa smagu iznīcību.
Pārplūdes plūdi var notikt jebkurā gada laikā. To rašanās cēloņi ir spēcīga vēja aktivitāte un plaša kanāla trūkums ūdens aizplūšanai.
4. solis
Vispostošākos plūdus izraisa platīna un aizsprostu izrāviens. Šādas parādības ir samērā reti, taču tās izraisa cilvēku zaudējumus un plašu ēku un infrastruktūras iznīcināšanu. Dažreiz šādus plūdus var izraisīt nejauša ūdens noplūde no rezervuāriem un zemestrīces, kas noveda pie dabiska vai mākslīga aizsprosta izrāviena.
5. solis
Lielajās pilsētās plūdi galvenokārt skar ceļu segumus, pagrabstāvus un ēku pirmos stāvus. Lai novērstu plūdus, tiek veidoti īpaši rezervuāri un aizsargdambji.
