Dabasgāze ir ogļūdeņraža masas veidošanās, kas notiek organisko vielu sadalīšanās laikā zemes zarnās. Tās sastāvā dominē metāns (80–97%). Dabasgāze pieder minerāliem. To var aprakt viena līdz vairāku kilometru dziļumā. Tur gāze atrodas mikroskopiskās tukšumos - porās. To iegūst no zemes, izmantojot akas.
Instrukcijas
1. solis
Dabasgāzi izmanto kā kurināmo daudzdzīvokļu mājās un privātmājās ēdienu gatavošanai, apkurei un karstajam ūdenim. To var izmantot arī kā degvielu automašīnām un katliem.
2. solis
Dabasgāzi (metānu) izmanto kā izejvielu ķīmijas rūpniecībā, lai ražotu dažādas organiskas vielas, piemēram, plastmasu.
3. solis
Dabisko gāzi var izmantot, lai piepildītu apgaismojumam paredzētās gāzes lampas. Pats metāns tiek izmantots kā izejviela acetilēna, amonjaka, metanola un cianūdeņraža ražošanai.
4. solis
Tajā pašā laikā dabasgāze ir galvenā izejvielu bāze amonjaka ražošanā. Gandrīz trīs ceturtdaļas no visa amonjaka tiek izmantots slāpekļa mēslojuma ražošanai.
5. solis
Cianūdeņradis, kas jau iegūts no amonjaka, kopā ar acetilēnu kalpo kā izejviela dažādu sintētisko šķiedru ražošanai. Acetilēnu var izmantot dažādu slāņu-kats ražošanai, kurus plaši izmanto rūpniecībā un ikdienas dzīvē. Ar to tiek ražots arī acetāta zīds.
6. solis
Ķīmiskajā rūpniecībā metānu izmanto ne tikai dažādu plastmasu ražošanai, bet arī gumijas, organisko skābju un spirta ražošanai. Tieši ar dabasgāzes izmantošanu kļuva iespējams radīt daudzas ķīmiskas vielas, kuru dabā nav, piemēram, polietilēnu.
7. solis
Dabasgāze ir viena no labākajām degvielām, ko izmanto rūpniecības un sadzīves vajadzībām. Tā kā degvielas vērtība slēpjas arī faktā, ka šī minerālā degviela ir diezgan videi draudzīga. Kad tas deg, parādās daudz mazāk kaitīgu vielu, salīdzinot ar citiem degvielas veidiem. Tāpēc dabasgāze ir viens no galvenajiem enerģijas avotiem visā cilvēka darbībā.
