Ar socializāciju parasti saprot procesu, kurā cilvēks pieņem noteiktus uzvedības stereotipus, attieksmi, dažādas sociālās normas un vērtības, kā arī apgūst zināšanas un prasmes, kas veicina veiksmīgu darbību sabiedrībā.
Socializācija kā sociāla parādība
Socializācija ir process, kurā cilvēks pieņem savas grupas normas, veidojot savu “es”, veidojas cilvēka kā personas unikalitāte, pieņemot uzvedības stereotipus, sociālās normas un vērtības, kas veicina veiksmīgai darbībai sabiedrībā. Socializācija ietver tādus procesus kā iepazīšanās ar kultūru, izglītību un audzināšanu, ar kuru palīdzību indivīds iegūst sociālo raksturu un kļūst spējīgs piedalīties sociālajā dzīvē. Indivīda socializācijas procesā tiek iesaistīts tuvs loks - ģimene, draugi, mediji utt.
Socializācija kā sociāla parādība ārvalstu psiholoģijā
R. Harolda teorijā pieaugušo socializācija tika uzskatīta par neatkarīgu no bērnu socializācijas un tika saprasta kā process, kas izskauž bērnu attieksmi, it īpaši mītu noraidīšanu. No sociogenētiskās pieejas viedokļa socializācija tika saprasta kā personības attīstības iezīme, atkarībā no sabiedrības struktūras un tuvās vides. Pamatojoties uz šo teoriju, indivīds ir dzimis kā bioloģiska būtne, un kā cilvēks veidojas tikai sabiedrības un sociālo dzīves apstākļu ietekmē. Nākamā teorija, kas robežojas ar sociogenētisko pieeju, ir mācīšanās teorija. Viņa uzskata, ka indivīda dzīvi tā atbalsta, apgūstot un apgūstot noteiktas zināšanas, prasmes un iemaņas.
Savukārt lomu teorija apgalvo, ka indivīdam pašam jāizvēlas jau pastāvošs uzvedības modelis, ko sauc par lomu. Lomas nosaka stāvoklis sabiedrībā. Tie atspoguļo indivīda uzvedības specifiku un viņa attiecības ar citiem.
Socializācija kā sociāla parādība krievu psiholoģijā
Krievu psiholoģijas ietvaros tiek apsvērti vairāki faktori, kas tieši ietekmē indivīda sociālo dzīvi. Ir daudz faktoru, kas ietekmē socializāciju. To skaitā ir valsts, kultūra, sabiedrība (makro faktori), ģimene, izglītības iestādes, baznīca (mikro faktori), etniskā un reliģiskā piederība, ģeogrāfiskā atrašanās vieta, masu mediji (mezofaktori). Arī vietējie psihologi lielu uzmanību pievērsa sociālajai attīstībai. Viņi šo procesu uztvēra kā indivīda sociālo normu un uzvedības attieksmes, uzvedības noteikumu, saziņas un mijiedarbības ar citiem asimilāciju.