Pēdējās desmitgades laikā pilsētās ir bijis īsts būvniecības uzplaukums. Visi brīvie zemes gabali tiek apbūvēti. Dažreiz, kad celtniecība jau bija pabeigta, pilsētnieki varēja tikai brīnīties, kā uzceltā ēka neiederas apkārtējās ēkās. Pieņemot jauno pilsētplānošanas kodeksu, situācija sāka mainīties.
Instrukcijas
1. solis
Saskaņā ar jaunajiem likumiem dzīvojamo māju apbūve pilsētas robežās būtu jāregulē ar Zemes izmantošanas un attīstības noteikumiem (LAR). Šādiem noteikumiem jābūt līdz 2012. gada 1. janvārim. visām apmetnēm Krievijā. To izstrādi iestādes un pašvaldību iestādes pasūta lielām arhitektūras un plānošanas darbnīcām un projektēšanas institūtiem.
2. solis
Izstrādātāji vāc informāciju par visu norēķinu teritoriju, viņi nosaka to teritoriju mērķi, kurām ir atšķirīgs lietojums. Tātad jebkurā apdzīvotā vietā ir rūpniecības un noliktavu zonas, atpūtas zonas, dzīvojamie rajoni. Izstrādājot PZZ, tiek ņemta vērā ne tikai pašreizējā situācija, bet arī pilsētu teritoriju attīstības perspektīvas. Tādējādi visa apdzīvotas vietas teritorija ir sadalīta teritoriālajās zonās ar dažādiem paredzētajiem lietojumiem.
3. solis
Tām zonām, kuras definē kā dzīvojamās ēkas, ir arī atšķirīgs mērķis: daudzstāvu, mazstāvu, jauktas dzīvojamās ēkas. Katrai šādai zonai tiek noteikti pilsētplānošanas noteikumi, ar kuru palīdzību tiek regulēta attīstība.
4. solis
Katrai teritoriālajai zonai, uz kuru attiecas definīcija "Dzīvojamā apbūve", PZZ nosaka zemes gabala minimālā lieluma ierobežojumu, teritorijas pieļaujamās izmantošanas likmes, būvējamo dzīvojamo ēku minimālos attālumus no žogiem uzcelts, žogu maksimālais augstums, pieļaujamie ēkas daļu izvirzījumi ārpus apstiprinātajām sarkanajām līnijām "- ceturkšņa apbūves robežas.
5. solis
Turklāt katram dzīvojamās apbūves veidam tiek noteikta maksimāli pieļaujamā ēku un būvju platība un augstums, labiekārtoto teritoriju minimālais īpatsvars un autostāvvietu skaits blakus esošajā teritorijā. Visi šie pilsētplānošanas noteikumi ļauj regulēt dzīvojamo māju attīstību un ir tiesiskais pamats, lai sodītu pārkāpējus un piespiestu viņus civilizētai pilsētu attīstības kārtībai.
