Protams, lielākajai daļai cilvēku ir iespaids, ka uz Zemes iestājas atkusnis. Gandrīz katru dienu parādās jaunas hipotēzes par globālo sasilšanu, un vecās tiek atspēkotas. Kas tad īsti ir globālā sasilšana un kāda ir klimata pārmaiņu problēma?
Globālā sasilšana ir pasaules okeāna un Zemes virskārtas vidējās temperatūras paaugstināšanās vairāku iemeslu dēļ (vulkāna un Saules aktivitātes palielināšanās, siltumnīcefekta gāzu palielināšanās Zemes atmosfērā). Pirmo reizi viņi par to sāka runāt divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados. Un kopš tā laika zinātnieki ir izlaupījuši smadzenes par pašreizējo problēmu, atspēkojot viens otra pieņēmumus un teoriju.
Dabas spēks ir kolosāls: stihijas, plūdi, jūras līmeņa celšanās un vētras. Šīs klimata pārmaiņas pamazām maina mūsu planētas tēlu. Un šīs dīvainības jau kļūst par normu un, šķiet, nav kaut kas neparasts. Cilvēki visu laiku dzird izteicienu "globālā sasilšana", bet aiz šiem briesmīgajiem vārdiem slēpjas patiesi biedējoša realitāte.
Planēta pamazām iesilst, un tam ir katastrofāla ietekme uz Zemes ledājiem un nosalušajiem vāciņiem. Temperatūra paaugstinās un ledus sāk kust, un okeāna līmenis pieaug divreiz ātrāk nekā pirms simt piecdesmit gadiem.
Globālās klimatiskās izmaiņas ir diezgan sarežģītas, tāpēc mūsdienu zinātnieki un zinātne nevar sniegt cilvēcei nepārprotamu atbildi par to, kas tuvākajā nākotnē gaida cilvēkus. Ir vairāki attīstības scenāriji: sasilšana notiks pakāpeniski (tas ir, gadu tūkstoši paies, pirms varēs spriest par taustāmām klimata izmaiņām), globālā sasilšana notiks diezgan ātri (kā rezultātā dabas katastrofu skaits dubultosies). Globālo sasilšanu aizstās ar īstermiņa atdzišanu; sāksies siltumnīcas katastrofa.
Gada vidējās temperatūras paaugstināšanās būs jūtama spēcīgi kontinentos, nevis okeānos. Tas nākotnē radīs radikālu kontinentālo dabisko zonu pārstrukturēšanu. Turpmāk sasilstot atmosfēras virsmas slānim, tundra var pilnībā izzust no Krievijas Eiropas daļas vai daļēji palikt Sibīrijas Arktikas piekrastē.
Globālā sasilšana var ietekmēt dzīvnieku dzīvotnes. Dažu organismu populācijas izmaiņas jau ir novērojamas pasaules stūros. Daudzas komerciālas zivis var atrast tur, kur tās iepriekš nevarēja atrasties. Temperatūras un mitruma paaugstināšanās rada lieliskus apstākļus slimību attīstībai. Paātrināta mikroorganismu reprodukcija var palielināt alerģiju, astmas un dažādu elpošanas ceļu saslimstību.
Pastāv viedoklis, ka nākotnē cilvēks mēģinās pārņemt Zemes klimata kontroli. Bet cik tas izdosies, to rādīs tikai laiks. Ja cilvēce pie tā nenonāks un laikus nemainīs savu dzīvesveidu, cilvēkus gaida dinozauru liktenis.
