Pateicoties plašsaziņas līdzekļu evolūcijai, kā arī interneta ienākšanai cilvēku dzīvē un tā turpmākajai attīstībai, mēs varam ar pārliecību teikt, ka parastā cilvēka informācijas bada problēma ir atrisināta kopumā, tagad viņš vienmēr ir pieejama nepieciešamā un atbilstošā informācija par gandrīz jebkuru jautājumu. Tomēr šeit rodas jauna problēma: informācijas ir tik daudz un tā tiek pastāvīgi atjaunināta (tostarp apzināti nespējīgi vai apzināti dezinformējot cilvēkus), ka vidusmēra cilvēkam ir ne tikai grūti izvēlēties visvairāk nepieciešamo, bet arī vispārīgi saprast saņemtās informācijas ticamība.
Ir lietderīgi apsvērt uzticamas informācijas meklēšanu galvenokārt internetā, jo gandrīz jebkura nozīmīga informācija (radio raidījumi, avīžu raksti, TV programmas, atsauces informācija utt.) Ātri nonāk tīklā.
Iespējams, ka internets ir vispieejamākais līdzeklis, lai paustu savu viedokli vai publicētu informāciju par jebkuru jautājumu. Tajā pašā laikā autors nekavējoties iegūst auditoriju no visas pasaules. Šīs īpašības ir ļoti pievilcīgas cilvēkiem, kuri tiecas pēc dažādiem mērķiem: daži vienkārši cenšas dalīties ar savu viedokli, pieredzi; citi cīnās ar konkurentiem, cenšoties reklamēt produktu; vēl citi aizstāv noteiktu politisko nostāju. Internets ir atvērta telpa, kuru ikviens var aizpildīt ar šo vai citu informāciju.
Tāpēc informācija daudzās vietās internetā ir neuzticama un haotiski izkliedēta, jebkura apgalvojuma pamatojums var būt nepareizs, un fakti tiek pasniegti ar sagrozījumiem. Daudzos gadījumos informācija ir arī apziņas manipulāciju un informācijas karu rezultāts.
Neskatoties uz to, nav grūti atrast ticamu informāciju ar noteiktām prasmēm. Tālāk ir norādīti visbiežāk sastopamie gadījumi, kad ir nepieciešams noskaidrot sniegtās informācijas patiesumu, un īpašas metodes darbam ar datiem.
Ziņu rakstu uzticamība
Ziņas, kas iekrāsotas spilgtos emocionālos toņos, bet kurām nav saites uz uzticamiem avotiem, kuras neapstiprina ne fotogrāfijas, ne filmas, ir acīmredzami propagandas raksturs. Šeit arī jāatceras, ka ziņu sižetam, kurā ir video atskaite, ir lielākas iespējas būt uzticamam nekā ziņu stāstam, kurā ir tikai foto materiāli (fotogrāfijas ir daudz vieglāk viltotas nekā video rediģēšanas).
Apšaubāmas fotogrāfijas jāpārbauda, izmantojot attēlu meklēšanu (Yandex vai Google sistēmās). Bieži gadās, ka, atspoguļojot notikumus, plašsaziņas līdzekļi izmanto vecākas līdzīgu (bet ne to, par kurām viņi raksta) notikumu fotogrāfijas.
Ziņu analīze (īpaši politizētu notikumu gadījumā) bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem būtu jāuztver kā neuzticama.
Uzticami avoti ir:
- konkrēta persona, kurai, pamatojoties uz savu amatu vai pilnvarām, ir informācija, ko pārraida plašsaziņas līdzekļi;
- dokumenti;
- to izpildītāja vietnē publicētie socioloģisko vai zinātnisko pētījumu rezultāti;
- drukāts izdevums ar izejas datiem;
- detalizēti filmēti video ziņojumi.
Sociālo mediju izmantošana
Militāru vai politisku konfliktu vidū (piemēram, kā tas pašlaik notiek Ukrainā pēc Eiromaidana) nevajadzētu paļauties uz plašsaziņas līdzekļu, pat oficiālo, ticamību. Parasti mediji šobrīd aizstāv savu valstu politiku un var vai nu izgreznot notikumus sev par labu, vai pat apzināti dezinformēt iedzīvotājus.
Lai uzzinātu, kāda ir reālā politiskā, militārā, ekonomiskā situācija uz vietas, jūs varat intervēt cilvēkus, kas dzīvo interesējošajā reģionā, izmantojot sociālos tīklus. Tajā pašā laikā ir jānodrošina, ka aptaujātie cilvēki nav dedzīgi nevienas politiskās nometnes vai skaidri ieinteresētas struktūras atbalstītāji; pretējā gadījumā nevar izvairīties no apzinātas vai spontānas informācijas sagrozīšanas.
Zinātniskās informācijas ticamība
Pašlaik Krievijā ir ļoti izplatītas dažādas organizācijas, kas savā vārdā lieto vārdu "akadēmija", tādējādi izliekoties par zinātnisku, kā arī par sabiedrības sniegto informācijas zinātnisko raksturu.
Tomēr Krievijā šodien ir tikai viena valsts akadēmija - Krievijas Zinātņu akadēmija (RAS). Nopietni jāuztver viņas zinātniskie materiāli. Neviena cita Krievijas "akadēmija", tostarp privātā, bet plaši pazīstamā Krievijas Dabaszinātņu akadēmija (RANS), nav ticamas zinātniskas informācijas avots.
Arī valsts pētījumu asociācijas un institūtus var uzskatīt par apzināti patiesas informācijas avotu. Datus par veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem var iegūt šo organizāciju preses dienestā vai oficiālajās vietnēs.
Izglītības informācijas ticamība
Izglītības sistēma (īpaši ar privāto izglītības iestāžu izplatību) arī šodien nav pasargāta no neprecīzas informācijas sniegšanas tās lietotājiem. Lai no tā izvairītos, potenciālajam lietotājam jāpārbauda, vai federālās zemes izglītības standarta izmantotās mācību grāmatas atbilst, vai tās ir iekļautas federālajā mācību grāmatu sarakstā, kuras ir ieteicamas un apstiprinātas lietošanai izglītības procesā, vai izglītības iestādē ir valsts akreditācija.
Krievijā šobrīd pilnīgu pārliecību ir pelnījuši tikai valsts izglītības iestāžu mācību materiāli.
