Reklāma Krievijā pastāvēja jau 10. gadsimtā. Līdz 15. gadsimtam gandrīz visa reklāma pastāvēja mutiski. Vēlāk tas sāka izplatīties uz papīra. Reklāma televīzijā Krievijā parādījās tikai pēc perestroikas sākuma.
Reklāma Krievijā kopš X-XVII gs
Kopš 10. gadsimta, lai piesaistītu pircējus, pārdevēji no letes skaļi slavēja viņu preces. Arī turīgi tirgotāji varēja atļauties algot bārkerus, tas ir, mūsdienu virzītājus. Tirgotāji preces reklamēja ar saliekamām dziesmām un jokiem.
Sākot ar XV – XVI gs., Reklāmas pārraides līdzekļi ir ievērojami paplašinājušies. Luboks kļūst ļoti populārs - skaisti un interesanti attēli, kas satur pēc iespējas vairāk informācijas. Sākotnēji šinas nebija paredzētas reklāmai, tās vienkārši izmantoja, lai dekorētu pilis un mājas. Bet pēc 16. gadsimta tautas izdrukas sāka parādīties kā mazi reklāmas stendi un plakāti.
Reklāma 18.-19. Gadsimtā
Laikraksts bija viens no efektīvākajiem reklāmas veidiem Krievijā līdz 1991. gadam. Līdz 90. gadiem televīzija nepārraidīja reklāmas, internetam vēl nebija tādas popularitātes un attīstības, turklāt Krievijas iedzīvotājiem par to pat nebija ne jausmas. Pirmais laikraksta prototips parādījās 17. gadsimtā, un to sauca par "Chimes". Sākumā "Chimes" tika izplatīti tikai starp karaļa galmu un pārraidīja ziņas no ārzemēm.
18. gadsimtā Chimes tika rediģēts un izplatīts starp vienkāršiem cilvēkiem, jau ar nosaukumu Vedomosti. Vēlāk “Vedomosti” pārdēvēja par “Saint-Petersburg Vedomosti” un kļuva par pirmo īsto krievu laikrakstu ar pastāvīgu periodiskumu. Pamazām avīzi sāka pildīt amatnieku, amatnieku un tirgotāju reklāmas. Laikrakstu redaktori sāka gūt papildu ienākumus, ļaujot viņiem reklamēties.
Jau 19. gadsimtā reklāma Krievijā bija tāds pats ekonomikas dzinējs kā citās valstīs. Pie veikalu plauktiem varēja redzēt krāsainus plakātus, kas reklamē kosmētiku, šujmašīnas, cigaretes, kafiju, šokolādi, tēju. Krievijas reklāmas atšķirīgā iezīme bija tā, ka tā bija neuzkrītoša, saprotama un patīkama. Tam trūka agresijas, kas bija raksturīga rietumu reklāmai.
Reklāma Krievijā XX-XXI gadsimtā
Padomju laikā cilvēkiem bija jāpārdomā reklāmas nozīme. Pretstatā Krievijas rietumvalstīm reklāma ir kļuvusi vienkārša, saprotama un nemākslota. Ir mainījies arī tā mērķis. Padomju Savienībā nebija konkurences, valstij bija absolūti visu produktu monopols, un reklāma vienkārši informēja cilvēkus par šo produktu.
Tomēr padomju laikā bija vēl viena reklāma. Piemēram, daudzās iestādēs varēja redzēt plakātus, kuros attēlota padomju sieviete, kas aicina cīnīties par Dzimteni. Cilvēku vidū izplatījās baumas par to, cik slikti cilvēki dzīvo kapitālistiskās valstīs. Televīzijā tika rādītas filmas, kas parāda, cik labi Krievija sāk dzīvot padomju režīma vadībā.
Pēc PSRS sabrukuma Krievijā ielej krāsainu ārzemju reklāmu. Sāka parādīties vietējās un ārvalstu reklāmas aģentūras. Mūsdienās reklāmas var redzēt katrā solī. Jebkura vietne var pārdot vietu tīmekļa vietnē reklamēšanai.
Laika posmā no 1917. līdz 1991. gadam reklāma Krievijā vairs nebija ekonomiska, kopš 90. gadu sākuma reklāma jau ir kļuvusi par atsevišķu biznesu, cieši mijiedarbojoties ar citām ekonomikas sfērām. Kopš 2000. gada Krievijas reklāma vairs neatšķiras no ārvalstu reklāmas.