Viens no pasaules finanšu krīzes rezultātiem bija aviācijas benzīna cenu pieaugums, kas pasliktināja lielāko gaisa pārvadātāju stāvokli Eiropā. Un arī Vācijas koncerns Lufthansa saskārās ar šo problēmu ar grūtībām saņemt aizdevumus, lai samaksātu par pasūtītajām 256 jaunajām lidmašīnām. Viņu darba devēja sarežģītā finansiālā situācija bija iemesls, kas izraisīja šīs kompānijas stjuartes streiku.
Lai mazinātu finanšu krīzi, trešā lielākā aviokompānija pasaulē ir izstrādājusi izmaksu samazināšanas programmu pusotra miljarda eiro apmērā. Tomēr tā ieviešana saskārās ar arodbiedrību pretestību, jo cita starpā tā paredz samazināt 3500 darbavietas. Sarunas starp vadību un darbinieku pārstāvjiem turpinās jau 13 mēnešus, un līdz 2012. gada rudens sākumam Lufthansa darbinieki savus argumentus papildināja ļoti radikāli - aviokompānijas stjuarti jau bija sarīkojuši divus streikus un paziņoja par trešā sagatavošanu. Viņi prasa palielināt algas par 5% un pārtraukt pastāvīgo darbinieku aizstāšanu ar pagaidu darbiniekiem ar zemākām algām. Darba devējs līdz šim piekrīt tikai 3,5% algu palielinājumam, ieviešot pagarinātu darba dienu ekipāžām.
Pirmais Lufthansa stjuartes streiks notika 31. augustā un ilga astoņas stundas. Tas notika tikai vienā lidostā Vācijā - Frankfurtē pie Mainas, taču lidsabiedrībai nodarīja vairākus miljonus eiro zaudējumus. Tad tika atcelti vairāk nekā divi simti reisu, kuriem vajadzēja lidot gandrīz 26 tūkstošiem aviopasažieru. Atkārtotā darbība jau skārusi trīs lidostas valstī - izņemot 4. augusta Frankfurti, Vācijas koncerna lidmašīnas Berlīnē un Minhenē bija dīkstāvē. Šajā dienā kopumā tika atcelti 230 reisi. Lufthansa vadība visas šīs dienas nodrošināja aviokompānijas klientiem iespēju ar dzelzceļu sasniegt galamērķi. Un Vācijas dzelzceļa koncerns Deutsche Bahn tam piešķīra pat papildu vilcienus.
Vienā no intervijām stjuartu arodbiedrības vadītājs paziņoja, ka tiek gatavots nākamais streiks, kuram vajadzētu notikt visās valsts lidostās un ilgt tieši vienu dienu.
