Tiek uzskatīts, ka cilvēks, kurš smagi raksta, bet trūkst talanta, nodarbojas ar grafomāniju. Pseidoliteratoram ir patoloģiska vēlme rakstīt un sacerēt darbus.
Definīcija
Vārds grafomānija nāk no diviem sengrieķu vārdiem. Pirmais vārds (grapho) nozīmē rakstīt, zīmēt un attēlot, bet otrais (mānija) nozīmē vājprātu, kaisli, neprātu, neprātu.
Grafomānija ir saslimstoša atkarība un pievilcība sterilai un pastiprinātai rakstīšanai, tukšai un izteiksmīgai, bezjēdzīgai rakstīšanai. Turklāt, būdami absolūti nekādas literāras spējas, grafomāni vienmēr cenšas savus mākslas darbus publicēt literāros izdevumos, un grafomāni, kuriem nav zinātnisku zināšanu, mēģina publicēt savus pseidozinātniskos traktātus.
Krievu valodā šis vārds ir ieguvis negatīvu nozīmi. Grafomānija ir kaut kas daudzbalsīgs, tukšs un bezgaumīgs. Grafomāni tautā sauc par skribeli, skribeli.
Aprēķināsim grafomāni
Pirmkārt, grafomāns ir ražīgs, daudz raksta un nopietni uztver to, ko viņš dara. Viņam pilnīgi nav pašironijas, un humors par viņa darbu ir vienkārši nepieņemams.
Otrkārt, grafomānam ļoti patīk viss, ko viņš dara. Radošais process viņam sagādā prieku. Ne lasītāju reakcija, ne kritiķu komentāri, ne arī citu rakstnieku pamatoti argumenti neliks viņam atteikties rakstīt. Priekšlikums kaut ko labot izraisa grafomāna sašutuma vētru. Pretinieka uzrunā viņš var atļauties provokatīvus uzbrukumus. Piemēram, viņš var viegli veikt kritisku pārskatu vai mākslīgi nenovērtēt pretinieka darbu.
Treškārt, grafomāni veido portālus, apvienojas kopienās, rīko konkursus, raksta atsauksmes, apmainās ar iespaidiem. Viņi vienmēr priecājas par saviem opusiem un uzmācīgi aicina ikvienu novērtēt viņu radīto darbu, nosūtīt tos gan paziņām, gan svešiniekiem. Grafomānam vajadzīgs PR. Galvenais ir redzēt un dzirdēt.
Grafomānijas druka
Bieži vien grafomāns raksta vai nu slavinošus, vai atriebīgus pārskatus godājamajiem autoriem, cenšoties piesaistīt ikviena uzmanību. Viņš labprāt iesaistās konfliktā, kuru viņš īpaši atbalsta mēnešiem ilgi. Un nav svarīgi, kādu reitingu viņš nopelna. Grafomanam nav šķēršļu, jo viņš saskaras ar ambicioziem mērķiem - kļūt par slavenu rakstnieku.
Tukšie darbi milzīgā skaitā parādās gan grāmatnīcu plauktos, gan internetā. Grafomāni, daudz neuztraucoties par kvalitāti, dod pasaulei savus šedevrus. Vārdu sakot, viņi mīl sevi mākslā, nevis mākslu sevī.
