Azazels ir viens no kritušajiem eņģeļiem. Pirmo reizi ebreji sāka runāt par viņu. Ēnoha grāmatā teikts, ka viņš bija to dižgaru vadītājs, kuri sacēlās pret Dievu. Tas bija Azazels, kurš mācīja vīriešus cīnīties un deva sievietēm kosmētiku un maldināšanas mākslu. Viņš vilināja cilvēkus, iemācīja izvirtību un pat izgudroja ieročus.
Azazels sākotnēji bija eņģelis. Bet tad viņš pagrieza Dievam muguru un, nebaidīdamies no dusmām, sacēlās pret viņu. Viņš pievienojās citu kritušo eņģeļu pulkam un sāka cīnīties pret Dievu. Erceņģeļiem pavēlēja viņu iznīcināt, bet Azazels bija ļoti spēcīgs. Erceņģeļi ar to netika galā.
Eņģelis, kurš zaudēja spārnus
Dievs, redzēdams, ka šo kritušo eņģeli nevar iznīcināt, pavēlēja vienam no saviem iemīļotajiem varoņiem - erceņģelim Rafaēlam nocirst savus spārnus un pēc tam iemest nepatieso personu ellē. Azazels nonāca ellē, bet pat tur turpināja cīnīties pret "Dieva tirāniju".
Tas ir teikts Bībelē, un tas apraksta šī eņģeļa dzīves un krišanas ainas. Tas arī stāsta par viņa medībām, turklāt sīkāk. Protams, nav fakts, ka šī vēsturiskā persona patiešām pastāvēja uz mūsu planētas, taču šis mīts no kaut kurienes kļuva zināms daudziem senajiem Zemes iedzīvotājiem.
Papildus Bībelei Azazela nosaukums ir minēts citos avotos. Dažos tekstos viņu sauc par Nahashu jeb kārdinošo čūsku. Senās grieķu mitoloģijā viņš ir Prometejs, kurš dāvāja cilvēkiem uguni. Starp citām tautām viņu dēvē par Mutu - dievu, kas personificē pazemi.
Zināms arī vārds Sets, viņš tiek piedēvēts arī šim kritušajam eņģelim. Šis vārds tiek tulkots no arābu un aramiešu valodas kā "piedošanas kaza" vai tuksneša dēmons. Azazels spēj savaldzināt cilvēku, vedot viņu līdzi, taču šis ceļš ir nepatiess un, kā likums, grēcīgs.
Grēkāzis
Jūdeja ir valsts, kas patiešām pastāvēja senatnē, un tur tika pieņemts rituāls, kas saistīts ar Azazela vārdu. To sauca par "grēkāža" dienu. Bet parasti tika upurēts teļš un divas kazas. Viena kaza tika nogalināta kā upuris par grēkiem, bet otra tika nosūtīta "tuksnesī uz Azazelu".
Dzīvnieks, kurš devās pie kritušā eņģeļa, pat varēja izdzīvot, jo tur, kur bija Elle, neviens no cilvēkiem nezināja. Kazu izveda tuksnesī un iemeta tur. Dzīvnieks varēja atgriezties pie bijušajiem īpašniekiem, un viņi parasti par to klusēja.
Tie dzīvnieki, kuri tika nogalināti grēku piedošanas dēļ, tika sadedzināti. Bet upurēja ne tikai kazas, bet Azazela vārdā viņi varēja nogalināt arī aunu, kazu, balodi vai bruņurupuci. Sadedzināja arī nelielu daļu miltu un graudu. Šo rituālu, starp citu, pieņēma Senās Ēģiptes iedzīvotāji, kā arī Senās Āzijas iedzīvotāji. Ceremonija nebija pārāk estētiska, un viduslaikos tā tika pamesta.
Daži avoti saka, ka Azazels ir tas, kurš "ir jānosūta prom". Citos rokrakstos teikts, ka tas bija klints nosaukums, no kura upura kaza tika izmesta bezdibenī. Toras grāmatās ir ziņots, ka šo vārdu sauc arī par garīgo spēku "apakšvariantiem". Šīs pilnvaras Dievs izmanto, lai sodītu cilvēkus par viņu noziegumiem.
Protams, Azazela attēls tika izmantots arī literatūrā. Atgādināsim, piemēram, Mihaila Bulgakova Azazello romānā Meistars un Margarita, Borisa Akuņina romānu Azazels. Arī Azazels ir atrodams Amerikas subkultūrā, proti, komiksos, filmās X-Men. Šis raksturs ir sastopams japāņu, britu un citu tautu vidū.
